Tuvojoties atvaļinājumu periodam, esmu pamanījis interese uzplūdumu par nepabeigto Bulgārijas kūrorta stāstu. Pamēģināšu pastāstīt galvenās īpatnības, kuras izskaidros, kādēļ man līdz bija nepieciešama Bībele. Šis ceļojuma aspekts daudzus samulsinājis un licis zoboties komentāros. Neskatoties uz to, ka Bulgārija ir iestājusies Eiropas Savienībā, tās ekonomikas kultūra atgādina Latviju gadsimtu mijā. Tirdzniecība šeit balstās uz lēto turku preču tirdzniecību par augstu cenu (tā pat kā Turcijas kūrortos) un uz valūtas maiņas kursa krāpšanām. Nerunājot par autortiesību pārkāpumiem, no kuriem godīgam latvietim mati kļūtu sirmi. Pateicoties līdzi paņemtai Bībelei var likt sev nomierināties. Īpašos gadījumos, tā var palīdzēt arī pašaizsardzībai.
Pirmais punkts, kur Jūs mēģinās piekrāpt – valūtas apmaiņas punkts. Pie tam, ka krāpšana notiek ļoti smalkā veidā un uz kuru var uzķerties lētticīgs latvietis, kurš pieradis pie patērētāju aizsardzības dzimtenē. Valūtu punktos parasti tiek norādīt kurss par cik tiek pārdota citu zemju valūta, nevis kurss par kuru Jūs varat samainīt eiro pret levām. Ieraugot kursu, kurš lielāks nekā Jūs bijāt paredzējis, Jūs metaties apmainīt naudu, bet pēc tam kad Jūs esat saņēmuši ļevas, jūtaties piekrāpts, jo saņēmāt mazāk par cerēto. Pirms celt pretenzijas, paskatieties maiņās punktā apkārt. Parasti, uzreiz nepamanāmā vietā, ieraudzīsiet patieso kursu, kurš visus Jūsu mēģinājums celt skandālu, noved līdz bezcerībai. Tādēļ pirms maināt naudu Saulainā krasta high street, pārliecinieties par patieso naudas kursu. Rīgā kurss ir izdevīgāks. Iesaku izmantot “Crown” valūtu maiņās punktus. Gan kursa dēļ, gan dēļ tā, ka tur kursu neslēpj. Vēl viens variants, apmainīt naudu savā dzīvojamā kompleksa veikalā. Pārdevējs tur vienmēr cenšas uzturēt labas attiecības ar iedzīvotājiem un nekrāpjas.
Saulainais krasts ir jūras līcis. Gar visu krastu velkas gājēju ceļš ar viesnīcām. Gājēju ceļa abās pusēs ir izvietotas tirdzniecības vietas, kurās var nopirkt Turcijā ražota drēbes un aksesuārus ar pasaules slavenām tirdzniecības markām. Visa ceļa garumā, Jūs neatradīsiet nevienu oriģinālu preci. Toties ieraudzīsiet daudzus vidēji turīgus cilvēkus, kuri ar nopietnām ekspertu sejām pērk kreisās preces. Protams, ja Jūs esat mazbudžeta ceļotājs un Jums ir ārkārtīgi svarīgi nēsāt krekliņu ar uzrakstu “Chanel”, tad bez variantiem – Saulainais krasts ir Jūsu paradīze.
Bet nu pāriesim pie patīkamām lietām. Ielas malās var atrast lieliskus restorānus un ātro uzkodu tirdzniecības vietas. Restorāni ir dažādi, bet normālas porcijas cenas sastāda 15 – 25 ļevas (5,55 – 9,25 Ls). Var jau paēst arī par 5 – 10 ļevām, bet tas nebūs īsts restorāna ēdiens. Bet varu Jūs nomierināt, badā nepaliksiet, jo katram maciņam var atrast savu vietiņu.
Vēl uz ieliņas atrodas neskatāmi bāri ar diskotēkām. Uz vakara pasākumiem cilvēkus no ielas sasauc animātori. Atkarībā no iestādes nacionalitātes, animātori būs attiecīgi saģērbti. Neskatoties uz to, ka Saulaino krastu uzskata par krievu kūrortu, aktīvāki savā darbā ir britu, īru, holandiešu un vāciešu bāri. Tieši tā, izklaide te ir internacionāla un nacionālās izklaides Jūs varat atrast tikai blakus esošo viesnīcu slēgtajās zālēs. Pārējās vietās dejo skaistas bulgāru meitenes, kuras cenšas Jūs ievilināt savā iestādē un likt Jums iztērēt savu naudiņu (sajutos, kā brits, kurš atbraucis uz Rīgu). Atšķirībā no stāstiem par Rīgas izklaides vietām, nevienu reizi nemanīju, ka kāds būtu piekrāpts ar cenām. Viss draudzīgi un saskaņā ar dzērien karti.
Ja Jūs nesatrauc jūras slimība, tad varat doties diskotēkā uz kuģīša.
Taksisti stāsta, ka arī aso piedzīvojumu meklētājiem ir ko apskatīties. Bet tas viss notiek tikai zināmās vietās. Sarkano lukturu iela šeit netika manīta. Tātad to var uzskatīt par leģendu, kura domāta īpaši lētticīgiem tūristiem.
Bet pilnīgi noteikti šeit var atrast debesīs savu zvaigzni vai pārbaudīt skurbuma līmeni, šaujot ar loku vai pneimatisko šauteni. Starp citu, šaušanā ar loku rekords pieder latvietim, kurš šeit regulāri atpūšas. Tā vismaz pastāstīja izklaides vietas īpašniece no Baltkrievijas. Apstiprināja to arī piekārts Latvijas karodziņš.
Protams lielākais pluss ir jūra. Kā jau parasti kušetītes jāīrē, bet var mierīgi sauļoties uz dvielīša, jo neviens Jūs nedzīs prom, jo Jūs neesat no pareizās viesnīcas. Pie viesnīcām ir savi baseini, bet viņi ir tik mazi un atklāti, ka nav vērts tos izmantot. Viņi atrodas ļoti tuvu gājēju ielai un tādēļ nav īpaši intīmi. Tikai dažās 5 zvaigžņu viesnīcās ir lielas un plašas teritorijas, lai ļautu Jums atpūsties bez komunālā dzīvokļa sajūtas.
Kad saule pazūd aiz mākoņiem, tad Jums par to skaidri paziņo.
Policija ir manāma, bet ne pārāk bieži.
Var piezvanīt uz mājām, izmantojot Skype. Tas ir tik jancīgi un smieklīgi.
Daba krastā nav diez, ko interesanta. Vienīgais, kas pievērš uzmanību nepazīstami kukaiņi, kuri parasti aktīvi rīta stundās, kad visi guļ.
Ja Jūs esat nemierīgs tūrists, tad droši varat izīrēt mašīnu, lai aizbrauktu uz Varnu un blakus esošām Zelta smiltīm. Mašīnas īre maksā standarti, kā visos Eiropas kūrortos 25-30 eiro diennaktī. Bet ir viens plus, Jums nevajag braukt uz centru pēc mašīnas. To nogādās un savāks Jūsu dzīvojamā kompleksā. Varna caur mašīnas logu izskatījās pietiekami intriģējoši, lai tajā atgriezties. Toties Zelta smiltis no Saulainā krasta atšķiras ar saviem izmēriem. Viss pārējai ir ārkārtīgi līdzīgs. Izņemot mini Eifeļa torni.
Pēc nedēļas atpūtas braukt prom no Bulgārijas negribas. Viss kļūst tik patīkams un nomierinošs. Droši brauciet uz Bulgāriju un Bībeli varat līdz neņemt, jo esat brīdināti par plusiem un mīnusiem.°
Ierakstīt komentāru